65. pants — Eiropas Mākslīgā intelekta padome (ES MI akts)

Regulas (ES) 2024/1689 65. pants — Eiropas Mākslīgā intelekta padome. Oficiālais teksts, praktiskā interpretācija, galvenās saistības un atbilstības ietekme.

Oficiālā teksta kopsavilkums

Regulas (ES) 2024/1689 65. pants, kas atrodas VII sadaļā (Pārvaldība), izveido Eiropas Mākslīgā intelekta padomi (EMIP) kā neatkarīgu konsultatīvo un koordinācijas struktūru Savienības līmenī. Pants paredz, ka padome sastāv no viena pārstāvja no katras dalībvalsts nacionālās kompetentās iestādes, un katram pārstāvim ir viena balss. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs piedalās kā novērotājs bez balsstiesībām, nodrošinot saskaņotību ar Savienības datu aizsardzības regulējumu. Komisija ir padomes priekšsēdētājs bez balsstiesībām, sekmē tās darbu un nodrošina sekretariāta atbalstu.

Padome savus uzdevumus veic neatkarīgi, un tās locekļiem ir pienākums ievērot dienesta noslēpumu. 65. pants skaidri norāda, ka padome neaizstāj un nepārspēj nacionālās kompetentās iestādes; tā darbojas kā Savienības līmeņa koordinācijas slānis virs nacionālajiem uzraugiem. Dalībvalstis saglabā galveno izpildes jurisdikciju, taču padome nodrošina, ka atšķirīgas nacionālas interpretācijas nesadala vienotā tirgus pieeju MI pārvaldībai.

Pants arī paredz, ka padome var izveidot apakšgrupas vai ekspertu grupas konkrētu tehnisko vai nozaru jautājumu risināšanai, un ka tā sadarbojas ar citām attiecīgajām Savienības struktūrām un aģentūrām — tostarp Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA), Eiropas Zāļu aģentūru (EZA) un nozaru regulatoriem —, kur MI akts krustojas ar nozarei specifisko tiesisko regulējumu. Padome pieņem savus reglamentus un var uzaicināt ārējos ekspertus un novērotājus piedalīties tās darbā katrā konkrētā gadījumā.

Ko tas nozīmē praksē

Organizācijām, kas izstrādā, izmanto vai izplata MI sistēmas ES, padome, kas izveidota ar 65. pantu, ir galvenais autoritatīvo pārrobežu interpretācijas norādījumu avots par MI aktu. Lai gan padome nevar tieši sodīt vai sankcēt atsevišķus uzņēmumus, tās atzinumi un ieteikumi ir ievērojami praktiski svarīgi: nacionālās kompetentās iestādes, piemērojot regulu, tos ņem vērā, un Komisija var izmantot padomes norādījumus, iesakot deleģētos aktus vai tehniskos standartus.

Praksē tas nozīmē, ka, kad padome sniedz atzinumu par to, kas veido "augsta riska" izmantošanas gadījumu, par tehniskās dokumentācijas standarta pietiekamību vai par to, kā atbilstības novērtēšanas procesu interpretēt konkrētā nozarē, atbilstības komandām šis atzinums jāuzskata par gandrīz autoritatīviem norādījumiem un attiecīgi jāatjaunina iekšējās politikas.

Vispārēja lietojuma MI modeļu nodrošinātājiem īpaši jāseko padomes darbam, jo 65. pants tai piešķir īpašu koordinācijas lomu jautājumos, kas saistīti ar VLMI modeļu pārvaldību, tostarp mijiedarbību ar Mākslīgā intelekta biroju, kas izveidots saskaņā ar 64. pantu. Lietotājiem regulētās nozarēs — veselības aprūpē, izglītībā, kritiskajā infrastruktūrā — jāseko padomes apakšgrupu rezultātiem, jo nozaru ekspertu grupas, kas sasauktas saskaņā ar 65. pantu, visticamāk, sniegs operatīvi vissvarīgākos norādījumus to nozarēm.

Padome kalpo arī kā forums, kurā nacionālās iestādes eskalē pārrobežu izpildes jautājumus. Ja nodrošinātāja MI sistēma tiek tirgota vairākās dalībvalstīs un dažādas nacionālās iestādes nonāk pie pretrunīgiem sākotnējiem konstatējumiem, padome kļūst par mehānismu saskaņotas nostājas sasniegšanai. Atbilstības komandām, kas darbojas ES mērogā, ir jāseko padomes sanāksmju dienaskārtībām, publicētajiem atzinumiem un gada ziņojumiem kā primāriem regulatīvās izlūkošanas ievaddatiem.

Galvenās saistības

• Dalībvalstīm jānozīmē nacionālā kompetentā iestāde, kas pārstāvēta padomē, un jānodrošina, ka pārstāvim ir tehniskā un regulatīvā kompetence, kas nepieciešama konstruktīvai dalībai padomes apspriedēs.
• Eiropas Komisijai ir pienākums vadīt padomi, nodrošināt tās sekretariātu un veicināt tās darbību, tostarp sniedzot administratīvo un analītisko atbalstu, kas nepieciešams padomei tās konsultatīvā mandāta izpildei.
• Padomes locekļiem ir dienesta noslēpuma pienākumi attiecībā uz konfidenciālu informāciju, kas iegūta pienākumu pildīšanas gaitā, aizsargājot komerciāli sensitīvu informāciju, kas kopīgota pārrobežu koordinācijas laikā.
• Padomei jāpieņem un jāpublicē savi reglamenti, nodrošinot pārredzamību lēmumu, atzinumu un ieteikumu pieņemšanas un izplatīšanas procesā.
• Padomei ir pienākums sadarboties ar citām attiecīgajām Savienības iestādēm, aģentūrām un struktūrām, kur MI akts pārklājas ar citiem regulatīvajiem regulējumiem, izvairoties no pretrunīgām uzraudzības nostājām dažādu tiesisko instrumentu ietvaros.
• MI nodrošinātājiem un lietotājiem nav tiešu pienākumu saskaņā ar pašu 65. pantu, taču tiem konstruktīvi jāsadarbojas ar nacionālajām kompetentajām iestādēm, kas īsteno padomes norādījumus, un jāapzinās padomes atzinumi, kas var pārinterpretēt vai precizēt to sistēmām piemērojamos atbilstības standartus.

Saistība ar citiem pantiem

65. pants atrodas MI akta pārvaldības arhitektūras centrā VII sadaļā un ir jālasa kopā ar vairākiem cieši saistītiem noteikumiem. 64. pants izveido MI biroju Komisijas ietvaros, kas uzrauga vispārēja lietojuma MI modeļus un cieši koordinējas ar padomi; izpratne par darba dalīšanu starp MI biroju un padomi ir būtiska VLMI modeļu nodrošinātājiem. 66. pants nosaka padomes detalizētos uzdevumus, precizējot pilnu tās konsultatīvo, koordinācijas un informācijas apmaiņas funkciju apjomu. 67. pants attiecas uz konsultatīvo forumu, kas nodrošina pilsoniskās sabiedrības un nozares ieguldījumu, lai papildinātu padomes valdības sastāvu.

Izpildes jautājumos 65. pants tieši saistās ar 70.–74. pantu, kas regulē tirgus uzraudzību, nacionālās izpildes pilnvaras un savstarpējās palīdzības pienākumus, kurus koordinē padome. 75. un 77. pants, kas aptver pārrobežu gadījumus un Savienības drošības procedūru, ir lejupstrāvas mehānismi, ar kuriem padomes koordinācija pārvēršas saistošos izpildes rezultātos. Nodrošinātājiem, uz kuriem attiecas atbilstības novērtēšanas pienākumi saskaņā ar 43. un 44. pantu, jāņem vērā, ka padome var sniegt atzinumus par saskaņotajiem standartiem un kopīgajām specifikācijām, kas attiecas uz šiem novērtējumiem.

Atbilstības termiņi

MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, un VII sadaļas pārvaldības noteikumi — tostarp 65. pants — sāka darboties no šī datuma, nodrošinot tūlītēju juridisko pamatu Eiropas Mākslīgā intelekta padomes izveidei.

Padomes praktiskā nozīme palielinājās, stājoties spēkā akta pakāpeniskā piemērošanas grafikam. Aizliegumi attiecībā uz nepieņemama riska MI praksi sāka darboties no 2025. gada 2. februāra, kad padome kļuva par koordinācijas struktūru konsekventai šo aizliegumu izpildei dalībvalstīs. Pienākumi attiecībā uz vispārēja lietojuma MI modeļiem sāka darboties no 2025. gada 2. augusta, aktivizējot padomes koordinācijas lomu ar MI biroju VLMI uzraudzībā.

Lielākais augsta riska MI sistēmu pienākumu kopums — aptverot Annex III uzskaitītās sistēmas — sākas no 2026. gada 2. augusta, ar vēl vienu daļu attiecībā uz noteiktām regulētā produkta MI sistēmām, kas sākas no 2027. gada 2. augusta. Tādēļ padomes norādījumu izlaide 2025. un 2026. gadā ir ļoti svarīga: atzinumi un ieteikumi, kas izdoti šajā periodā, veidosies tas, kā nacionālās iestādes pieies tirgus uzraudzībai un atbilstības novērtēšanai, kad augsta riska noteikumu izpilde sasniegs pilnu intensitāti. Atbilstības komandām šajā periodā padomes publikācijas jāuzskata par obligātu lasījumu līdzās Komisijas deleģētajiem aktiem un saskaņotajiem standartiem no CEN/CENELEC.