87. pants — Trauksmes cēlēju aizsardzība (ES MI akts)

Regulas (ES) 2024/1689 87. pants — Trauksmes cēlēju aizsardzība. Oficiālais teksts, praktiskā interpretācija, galvenās saistības un atbilstības sekas.

Oficiālā teksta kopsavilkums

Regulas (ES) 2024/1689 (ES MI akts) 87. pants nosaka trauksmes cēlēju aizsardzības satvaru, kas piemērojams personām, kuras ziņo par regulas pārkāpumiem kompetentajām valsts iestādēm vai attiecīgajām Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām. Pants darbojas, atsaucoties uz Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, skaidri paplašinot šīs direktīvas aizsardzību uz MI akta jomu.

Saskaņā ar 87. pantu dalībvalstīm jānodrošina, ka ziņotājas personas — plaši definētas kā darbinieki, darbuzņēmēji, praktikanti, brīvprātīgie un bijušie darbinieki, kas ar darbu saistītā kontekstā ieguvuši attiecīgu informāciju — ir aizsargātas no atriebības, diskriminācijas un nelabvēlīgas attieksmes labticīgas ziņošanas rezultātā. Tādēļ nodrošinātājiem, izvietotājiem un citiem MI akta darbības jomai pakļautajiem operatoriem ir aizliegts veikt atriebīgas darbības pret personām, kuras pauž bažas par iespējamu neatbilstību.

Pants arī nosaka, ka kompetentajām iestādēm, kas saņem ziņojumus, tie jāapstrādā atbilstoši procesuālajām garantijām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 2019/1937, tostarp pienākumiem attiecībā uz ziņotāja identitātes konfidencialitāti, saņemšanas apstiprināšanu un savlaicīgu turpmāko izskatīšanu. Ja Savienības līmeņa iestādes saņem ziņojumus, piemēro analogiskas aizsardzības saskaņā ar Savienības dienesta noteikumiem un piemērojamiem Savienības tiesību aktiem. Tādā veidā 87. pants MI akta izpildi integrē plašākā Savienības trauksmes cēlēju tiesību arhitektūrā, nevis izveido paralēlu nozarei specifisku režīmu.

Ko tas nozīmē praksē

87. pants rada tiešas operacionālas sekas jebkurai organizācijai ES MI akta darbības jomā — galvenokārt nodrošinātājiem, kas laiž MI sistēmas Savienības tirgū, izvietotājiem, kas izmanto augsta riska MI sistēmas, un vispārējas nozīmes MI modeļu operatoriem.

Organizācijām praktiskais pienākums ir nodrošināt, ka iekšējās politikas, darba līgumi, rīcības kodeksi un piegādātāju līgumi nesatur klauzulas, kas varētu atturēt, sodīt vai līgumiski liegt personām ziņot par MI akta pārkāpumiem ārējām iestādēm. Neizpaušanas līgumi un konfidencialitātes klauzulas ir jāpārskata, lai apstiprinātu, ka tās neierobežo likumīgu trauksmes cēlēja darbību. Ja organizācijai jau ir iekšējs ziņošanas kanāls, kas paredzēts saskaņā ar Direktīvu 2019/1937, šis kanāls ir jāapstiprina kā aptverošs ar MI aktu saistītas bažas, un nominētajiem atbilstības īpašniekiem jābūt apmācītiem šādu ziņojumu apstrādāšanā.

Personāla un juridiskajām komandām tas nozīmē sūdzību, disciplinārlietu un atlaišanas procedūru atjaunināšanu, lai dokumentētu, ka jebkāda nelabvēlīga rīcība pret darbinieku, kurš ir iesniedzis ar MI saistītu ziņojumu, nav saistīta ar šo ziņojumu — un lai to varētu pierādīt jebkādā turpmākā regulatīvā vai tiesiskā pārskatīšanā.

Kompetentajām valsts iestādēm 87. pants uzliek procesuālu pienākumu apstrādāt ar MI saistītus ziņojumus ar tādām pašām konfidencialitātes garantijām un apstiprināšanas termiņiem kā citus trauksmes cēlēju ziņojumus, kas saņemti saskaņā ar Direktīvas 2019/1937 valsts transponēšanu.

Konkrēts piemērs: darbinieks uzņēmumā, kas darbā pieņemšanā izmanto augsta riska MI sistēmu, pamana, ka sistēmas izvades šķietami diskriminē dzimuma dēļ, pārkāpjot akta prasības. Šis darbinieks ziņo par jautājumu valsts tirgus uzraudzības iestādei. 87. pants nodrošina, ka viņu nevar likumīgi atlaist, pazemināt amatā vai pakļaut naidīgai darba videi šā ziņojuma dēļ.

Galvenās saistības

• Dalībvalstīm jāpaplašina trauksmes cēlēju aizsardzība saskaņā ar Direktīvu (ES) 2019/1937 attiecībā uz personām, kuras ziņo par ES MI akta pārkāpumiem, nodrošinot, ka starp vispārējiem trauksmes cēlēju tiesību aktiem un MI specifisko izpildi nav robu.
• Organizācijām, kas pakļautas MI aktam, nav jāatriebjas pret darbiniekiem, darbuzņēmējiem vai citām ar darbu saistītām personām, kuras labticīgi ziņo par aizdomīgiem pārkāpumiem kompetentajām iestādēm vai Savienības struktūrām.
• Iekšējos ziņošanas kanālus, kas paredzēti saskaņā ar Direktīvu 2019/1937 (piemērojama organizācijām ar 50 vai vairāk darbiniekiem), ir jāsaprot kā aptverošus MI akta pārkāpumus, un nominētajām atbildīgajām personām jābūt aprīkotām šādu ziņojumu novērtēšanai.
• Kompetentajām iestādēm, kas saņem ziņojumus, visā izmeklēšanas procesā jāsaglabā ziņotājas personas identitātes konfidencialitāte, izpaužot to tikai tad, ja to prasa tiesību akti, un, ja iespējams, iepriekš paziņojot ziņotājam.
• Līgumiskās klauzulas — tostarp neizpaušanas līgumi, izlīguma līgumi un darba līgumi — kas paredz ierobežot vai sodīt ārēju ziņošanu par MI akta pārkāpumiem, ir neizpildāmas tādā mērā, ciktāl tās ir pretrunā ar 87. panta aizsardzību.
• Personas, kas labticīgi ziņo, saglabā pilnu aizsardzību pat tad, ja ziņotais pārkāpums galu galā nav apstiprināts, ar nosacījumu, ka ziņojums nav iesniegts, zinot par tā nepatiesumu.

Saistība ar citiem pantiem

87. pants atrodas IX sadaļā (Tirgus uzraudzība pēc laišanas tirgū, informācijas apmaiņa un tirgus uzraudzība) un darbojas kā procesuāls veicinātājs šajā sadaļā un citā vietā regulā noteiktajiem izpildes mehānismiem.

Tas tieši saistās ar 74. pantu (tirgus uzraudzība un kontrole), 75. pantu (MI sistēmu atbilstība) un 78.–84. pantu (paziņoto struktūru un valsts kompetento iestāžu pienākumi), jo trauksmes cēlēju ziņojumi var izraisīt vai papildināt izmeklēšanas, ko šīs normas pilnvaro. Tas arī atbalsta 87. pantu (nopietnu incidentu ziņošana), radot papildinošu kanālu, caur kuru darbinieki, kas novēro incidentus vai gandrīz-incidentus, var eskalēt bažas bez baidīšanās no atriebības.

Plašāk 87. pants jālasa kopā ar 4. pantu (MI pratība) un 9. pantu (augsta riska MI risku pārvaldības sistēmas), jo organizācija, kas veicina patienu iekšējo pārredzamību un MI kompetenci, ir labāk gatava gan atklāt ziņojamas problēmas, gan pierādīt, ka jebkurš nelabvēlīgs personāla lēmums ir pilnīgi neatkarīgs no aizsargātas atklāšanas. Tas arī mijiedarbojas ar regulas 179. apsvērumu, kas apstiprina Savienības apņemšanos nodrošināt, ka akta izpildi neapdraud atturošā iedarbība uz likumīgu ziņošanu.

Atbilstības grafiks

ES MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, divdesmit dienas pēc publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. 87. pants kā regulas galvenās daļas elements kļūst pilnībā piemērojams 2026. gada 2. augustā — vispārējais piemērojamības datums lielākajai daļai normu, tostarp tām, kas regulē augsta riska MI sistēmas saskaņā ar Annex III (113. panta 2. punkts).

Atšķirībā no aizliegumiem par nepieņemamas riska MI praksi, kas kļuva piemērojami 2025. gada 2. februārī, vai pienākumiem, kas raksturīgi vispārējas nozīmes MI modeļiem, kas tika piemēroti no 2025. gada 2. augusta, 87. pants nav paātrinātas piemērošanas kategorijā. Tā piemērojamība atbilst vispārējam divu gadu ieviešanas periodam.

Tomēr organizācijām, kas jau pakļautas Direktīvai (ES) 2019/1937 — kuras dalībvalstīm bija jātransponē līdz 2021. gada 17. decembrim — jau vajadzētu būt atbilstošiem ziņošanas kanāliem. Tādēļ praktiskais atbilstības uzdevums līdz 2026. gada augustam ir revidēt un paplašināt esošos kanālus, lai apstiprinātu, ka tie skaidri aptver MI akta pārkāpumus, pārapmācīt atbildīgās personas un atbilstoši pārskatīt līgumisko dokumentāciju. Organizācijām, kas izvieto augsta riska MI sistēmas, uz kurām attiecas decembra 2026. gada vai augusta 2027. gada pārejas noteikumi attiecībā uz konkrētām Annex I sistēmām, trauksmes cēlēju gatavībai jāatbilst to konkrētās sistēmas kategorijas piemērojamajam datumam.