4. pants — MI pratība (ES MI akts)

Regulas (ES) 2024/1689 4. pants — MI pratība. Oficiālais teksts, praktiskā interpretācija, galvenās saistības un atbilstības nozīme.

Oficiālā teksta kopsavilkums

Regulas (ES) 2024/1689 4. pants nosaka vispārēju MI pratības pienākumu MI sistēmu nodrošinātājiem un izvietotājiem, kas darbojas regulas tvērumā. Pants prasa, lai nodrošinātāji un izvietotāji pēc iespējas veiktu pasākumus, nodrošinot, ka viņu darbinieki un citas personas, kas darbojas viņu vārdā un ir iesaistītas MI sistēmu darbībā un izmantošanā, ir pietiekamā MI pratības pakāpē.

Pants definē MI pratību kā prasmes, zināšanas un izpratni, kas ļauj personām pieņemt apzinātus lēmumus par MI sistēmām, pareizi tās izvietot un izmantot, kā arī apzināties ietekmi, ko šīs sistēmas var radīt. Izšķiroši svarīgi, ka pienākums ir kalibrēts: nepieciešamajam pratības līmenim jābūt samērīgam ar attiecīgo personu tehniskajām zināšanām, pieredzi, izglītību, apmācību un kontekstu, kā arī ar MI sistēmām, ar kurām tās strādā.

Tādēļ 4. pants nenosaka vienotu standartu. Tā vietā tas izveido pienācīgas rūpības sistēmu, saskaņā ar kuru organizācijām attiecībā pret attiecīgajām MI sistēmām jānovērtē attiecīgā personāla kompetences vajadzības un jāveic atbilstoša koriģējoša vai attīstošā darbība tur, kur pastāv nepilnības. Noteikums atspoguļo likumdevēja nodomu — kas formulēts 20. apsvērumā —, ka MI sistēmu cilvēku uzraudzība ir jēgpilna tikai tad, ja uzraudzību veicošajiem cilvēkiem ir pamata izpratne, kas vajadzīga, lai to efektīvi darītu. Pienākuma tvērums ir horizontāls: tas attiecas neatkarīgi no attiecīgās MI sistēmas riska kategorijas, padarot to par vienu no nedaudzajiem I sadaļas noteikumiem, kas rada tiešus, īstenojamus pienākumus visiem aktora tvērumā iesaistītajiem.

Ko tas nozīmē praksē

4. pants rada pastāvīgu iekšējās pārvaldības pienākumu. Jebkurai organizācijai, kas kvalificējas kā nodrošinātājs (laiž MI sistēmu ES tirgū vai nodod to ekspluatācijā) vai izvietotājs (savā kompetencē izmanto MI sistēmu profesionālā kontekstā), aktīvi jānovērtē un jārisina attiecīgā personāla MI pratība.

Praksē tas nozīmē, ka organizācijām vispirms jākartē, kuras lomas mijiedarbojas ar MI sistēmām — vai tās ir veidošana, integrēšana, darbināšana, uzraudzība vai MI izvaddatu pārskatīšana. Juridiskā komanda, kas izmanto līgumu analīzes rīku, personāla nodaļa, kas izvieto CV atlases sistēmu, vai inženieru komanda, kas uztur prognozējošās apkopes modeli — visas ietilpst tvērumā. Katras lomas izpildītājam jābūt MI pratības līmenim, kas atbilst viņa pienākumiem.

Konkrēti atbilstības pasākumi var ietvert:

• Prasmju nepilnību novērtēšanu MI saistītajās lomās
• Lomai specifiskas apmācības izstrādi vai iegādi (tehniskajam personālam nepieciešamas dziļākas zināšanas par modeļa uzvedību, novirzi un nenoteiktību; biznesa lietotājiem nepieciešama izpratne par ierobežojumiem un eskalācijas ceļiem)
• Pratības pasākumu dokumentēšanu kā daļu no plašākiem MI pārvaldības ierakstiem
• Pratības programmu pārskatīšanu un atjaunināšanu, attīstoties MI sistēmām vai ieviešot jaunas sistēmas

Loģistikas uzņēmumam, kas izvieto maršruta optimizācijas modeli, piemēram, jānodrošina, lai operatori, kas rīkojas saskaņā ar modeļa ieteikumiem, saprot sistēmas ticamības diapazonu, zināmos kļūmju veidus un kad veikt manuālu ignorēšanu. Tāpat veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam, kas izvieto diagnostikas atbalsta rīku, pirms paļaušanās uz tā izvaddatiem jānodrošina, lai ārsti saprot, ko rīks dara un ko nedara. Samērīguma princips nozīmē, ka vienai personai, kas izvieto vienkāršu MI rīku, būs vieglāki pienākumi nekā daudznacionālam uzņēmumam, kas plašā mērogā izvieto augsta riska sistēmas.

Galvenie pienākumi

• Novērtēt MI pratības vajadzības: Nodrošinātājiem un izvietotājiem jāidentificē, kuri darbinieki un ieceltās personas mijiedarbojas ar MI sistēmām, un jānovērtē viņu esošais MI pratības līmenis attiecībā pret šo lomu prasībām.
• Veikt atbilstošus pratības pasākumus: Organizācijām aktīvi jāīsteno pasākumi — apmācība, dokumentācija, norādes vai strukturēta prasmju celšana — kas ir samērīgi ar katras personas lomu, esošajām kompetencēm un attiecīgajām sistēmām.
• Piemērot samērīgumu: Nepieciešamais MI pratības līmenis nav vienots; tam jāatspoguļo MI sistēmas tehniskā sarežģītība, tās īstenotās autonomijas pakāpe un lomas izpildītāja lēmumu potenciālā ietekme.
• Uzturēt pastāvīgu pārklājumu: Pienākums ir pastāvīgs. Tā kā MI sistēmas mainās, tiek izvietotas jaunas sistēmas vai darbinieki pāriet MI saistītajās lomās, pratības pasākumi jāpārskata un jāatjaunina attiecīgi.
• Paplašināt pienākumu uz trešajām personām, kas darbojas organizācijas vārdā: Pants skaidri aptver personas, kas darbojas nodrošinātāju vai izvietotāju vārdā, kas nozīmē, ka līguma darbinieki, pakalpojumu sniedzēji un aģenti, kas iesaistīti MI sistēmu darbībā, ietilpst tvērumā.
• Dokumentēt centienus: Lai gan 4. pants nenosaka dokumentācijas prasību, saskaņošana ar regulas plašākajām pārvaldības prasībām (jo īpaši augsta riska sistēmām) nozīmē, ka pratības novērtēšanas un apmācības darbību ieraksti ir labas prakses piemērs un atbalsta pierādāmu atbilstību.

Saistība ar citiem pantiem

4. pants atrodas I sadaļā (Vispārīgie noteikumi) un darbojas kā horizontāls iespējotājs regulas specifiskākiem pienākumiem. Tas ir tieši saistīts ar 9. pantu (augsta riska MI riska pārvaldības sistēma), kas prasa, lai par MI riska pārvaldību atbildīgajām personām būtu nepieciešamā kompetence — standarts, kas prasa pamata MI pratību. Tas pastiprina 14. pantu (cilvēku uzraudzība), kur jēgpilna fizisko personu uzraudzība ir atkarīga no tā, vai šīs personas saprot MI sistēmu izvaddatus, ierobežojumus un kļūmju veidus.

5. pants arī sasaistās ar 16. panta g) punktu, kas prasa, lai augsta riska MI sistēmu nodrošinātāji veiktu pasākumus, nodrošinot, ka izvietotāji var atbilstoši interpretēt un izmantot sistēmu, un ar 26. panta 2. punktu, kas uzliek izvietotājiem pienākumu piešķirt cilvēku uzraudzību personām ar nepieciešamo kompetenci. Vispārējas nozīmes MI modeļu (VIII sadaļa) kontekstā 4. pants pamato cerību, ka izvietotāji, kas veido uz VNNMI modeļu izvaddatiem, saprot šo modeļu raksturu un ierobežojumus. 4. panta lasīšana kopā ar 20. apsvērumu precizē likumdevēja nodomu, ka MI pratība ir priekšnoteikums visu citu saskaņā ar regulu noteikto pienākumu efektīvai izpildei.

Atbilstības termiņš

ES MI akts stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, divdesmit dienas pēc publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī. Regula tiek piemērota pa posmiem:

• 2025. gada 2. februāris — Aizliegumi attiecībā uz nepieņemama riska MI praksēm (5. pants) kļuva piemērojami.
• 2025. gada 2. augusts — 4. pants kļuva piemērojams kopā ar noteikumiem par vispārējas nozīmes MI modeļiem (VIII sadaļa) un paziņotās struktūras un tirgus uzraudzības iestādes reglamentējošajiem pienākumiem. Organizācijām vajadzēja būt ieviestiem MI pratības pasākumiem līdz šim datumam.
• 2026. gada 2. augusts — Pienākumi attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām augsta riska MI sistēmām (drošības komponents regulētos produktos) tiek piemēroti.
• 2027. gada 2. augusts — Pienākumi attiecībā uz III pielikumā uzskaitītajām augsta riska MI sistēmām (patstāvīgas augsta riska sistēmas) pilnībā tiek piemēroti, ieskaitot 9.–14. un 26. pantu, kuram MI pratība ir priekšnoteikums.

Organizācijas, kas vēl nav veikušas pratības nepilnību novērtēšanu vai ieviesušas kādus apmācības pasākumus, kopš 2025. gada augusta jau neatbilst 4. pantam un tām jāuzskata sanācija par tūlītēju prioritāti.